Cēsīs “Avotu ielejas parkā” tagad aug vēl seši cēsnieku stādīti koki. Turpinot tradīciju, balvas “Cēsnieks” pēdējos gados titulētie tika pie saviem kokiem jaunveidojamajā parkā.
Kopš 1999. gada ik vasaru AS “Cēsu alus” sadarbībā ar Cēsu
domi un pēc cēsnieku ieteikuma pilsētas kultūras, zinātnes, vēstures vai sociālās sfēras darbiniekam, kurš savu darbu darījis izcili un no sirds un kura veikums pozitīvi ietekmējis Cēsu
dzīvi pārskatāmā laika periodā, pasniedz balvu “Cēsnieks”.
2008.gadā
“Cēsnieka” laureāti iestādīja pirmos kociņus Avotu ielejas parkā.
“Domāju, tā ir skaista tradīcija, ka tie, kuri ilglaicīgi devuši savu ieguldījumu pilsētas izaugsmei, tiek ne tikai godināti ar titulu “Cēsnieks” un saņem piemiņas balvas, bet arī iestāda koku un
nākamajos gados par to tur rūpi,” domās dalās “Cēsnieka” titula ieguvējs Ivars Prauliņš un piebilst, ka vēl pirms dažiem gadiem titula ieguvēji nākuši kopā, tagad šī tradīcija pajukusi.
“Pavisam ir 15 balvas laureāti, 11 savus kociņus ir iestādījuši. Pietrūka naudas, tādēļ “Cēsnieka” laureātiem Daumantam Vasmanim, Leldei Krastiņai, Visvaldim Grāvītim un komandai “Lekrings” nav savu kociņu,” stāsta “Cēsnieka” laureāts un idejas, ka katram “Cēsniekam” jaunajā parkā jāiestāda savs koks, uzturētājs Ivars Prauliņš.
Uzņēmējs, Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars šogad balvu saņēma otrreiz. Viņa savulaik stādītā egle aug vareni. Juris Žagars parkā kā domes deputāts iestādījis arī ābelīti.
Lai tradīciju turpinātu, tika meklēta nauda. Iesaistoties Cēsu domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, izdevās piesaistīt ziedotājus. “Seši koki izmaksā 655 eiro, par tiem samaksāts tikai daļēji, vēl naudas nepietiek,” saka Ivars Prauliņš un piebilst, ka šajā reizē tiek iestādīti arī divi koki nākamajiem “Cēsnieka” laureātiem, jo nav pārliecības, ka savulaik iesāktais tiks turpināts.
Pievakarē Avotu ielejas parkā šīgada “Cēsnieka” laureāti, florbola komandas “Lekrings” puiši stādīja kokus. Diemžēl pārējie titula laureāti, kuriem tika stādīti kociņi, nevarēja būt klāt. “Trešoreiz mūžā stādīšu koku.
Kāzās stādīju
pīlādzi, esmu palīdzējis stādīt kociņus pie mājas. Tā kā pieredze, kaut neliela, ir,” “Druvai” atklāj Inguss Laiviņš, bet komandas biedrs Gatis Liepiņš uzsver, ka kokus jau bieži negadās stādīt un tāpēc arī tas katram ir notikums, ne tikai pagodinājums komandai.
“Lekringa” puiši iestādīja pīlādzi, kastaņu, ievu un trīs ozolus. “”Lekrings” par savu izvēlējās pīlādzi, Lelde Krastiņa – kastaņu, pārējiem savi kociņi jāizvēlas,” bilst Ivars Prauliņš.
Koku stādītājus vēroja gan tuvējo māju iedzīvotāji, gan Zigfrīds – melnais gulbis, kurš dīķī jūtas kā īsts saimnieks un allaž izrāda nepatiku, kad garām iet nelūgti viesi.
Sarmīte Feldmane
Komentāri