Svētdiena, 5. oktobris
Vārda dienas: Amālija, Amēlija

Vidusskolēnu meklējumos

Druva
Vidusskolenu Meklejumos Img 0375

Lielākās lauku vidusskolas – Vecpiebalgā, Jaunpiebalgā un Priekuļos – šoruden jūtas apmierinātas ar audzēkņu skaitu 10. klasē, bet dažas no mazākajām nav varējušas atvērt 10. klasi.

Tas tāpēc, ka

9. klases beidzēji

lēmuši neturpināt mācības tajā paša skolā, bet devušies uz citām. Tā šoruden

noticis Raunā un Līgatnē. Abās skolās no rītiem 10. klašu skolēnus nesatikt. Līgatnes novada vidusskolas vakara maiņā

šoruden izteikuši vēlēšanos mācīties seši vietējie jaunieši.

Vairākus gadus Dzērbenē nav bijis iespējams izveidot pilnvērtīgu 10. klasi mācībām dienas nodaļā. Jaunieši, arī

nelielā skaitā, mācījušies vakara maiņā. Tādējādi Vecpiebalgas novada dome, izvērtējot

situāciju un apstākļus, ka vakara nodaļā dzērbenieši var mācīties netālajā Taurenē vai mazliet tālākajā Vecpiebalgā, lēmusi vidusskolu pārveidot. No šī mācību gada darbojas Dzērbenes vispārizglītojošā un mūzikas pamatskola, kurā

reizē

ar

1. – 9. klasēm būs arī līdzšinējā Dzērbenes mūzikas skola. Pēc līdzīga principa Latvijā darbojas pamatskola Rīgas nomalē –

Berģos.

Amatas un Pārgaujas novadu pašvaldības

lēmušas savos novados turpināt vidusskolu darbību, kaut arī vecākajās klasēs skolēnu ir itin maz. Tā noticis no gada uz gadu. Kā vidusskolā Nītaurē, tā Stalbē trijās vecākajās klasēs

kopā ir

12 skolēnu, no tiem Stalbes vidusskolas 10. klasē mācīsies pieci, Nītaurē četri jaunieši. Šādu

skolēnu skaitu pirmajās septembra dienās savā datu bāzē ierakstījusi Izglītības un zinātnes ministrija. Tai svarīgi zināt skolēnu skaitu, jo atbilstoši ministrija aprēķina finansējumu par pedagoģisko darbu. Ar nelielu audzēkņu skaitu klasē arī finansējums samaksai par pedagoģisko ieguldījumu ir atbilstoši neliels.

Valsts politika attiecībā uz vidusskolām laukos pēdējos piecos sešos gados ir krasi mainījusies. Ja pirms administratīvi teritoriālās reformas valsts paziņoja, ka katrā no iecerētajiem novadiem obligāti

jābūt vidusskolai, tad pāris gadus pēc reformas jaunizveidoto novadu deputāti izjuta valsts spiedienu, ka no mazām vidusskolām tām jāatbrīvojas. Laukos bijušajā Cēsu rajonā tādēļ gan neviena vidusskola netika slēgta. Pašvaldības skolas remontēja, ieguldīja līdzekļus mācību klašu modernizācijā, cerot, ka vietējie jaunieši gribēs mācīties pēc iespējas tuvāk mājām. Šo cerību lielā mērā mainīja no pašvaldībām neatkarīgi apstākļi, visvairāk ģimeņu migrācija, dodoties darba meklējumos.

Amatas novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska audzēkņu skaita sarukšanai lauku vidusskolās saskata vēl vairākus cēloņus. Viens no tiem ir iedzīvotāju pārvietošanās brīvība, arī izvēloties mācību iespējas. To nodrošina laba satiksme starp apdzīvotām vietām, tajā skaitā skolēnu autobusu kursēšana. Iespējams, tas Dzērbenes, Stalbes, Raunas un Līgatnes

9. klašu beidzējus mudinājis meklēt citu skolu vidējās izglītības iegūšanai, kā arī Zaubes, Inešu, Straupes pamatskolu beidzējiem konsekventi neizvēlēties dzīvesvietai pašu tuvāko vidusskolu.

Ar zināmu stabilitāti šobrīd un turpmākajos pāris gados var rēķināties vidusskolas Jaunpiebalgā un Vecpiebalgā, kurās paralēlklašu vidusskolas posmā gan nav, bet vecākajās klasēs mācās seši desmiti jauniešu. Tas liecina, ka mācību iestāde var organizēt jauniešiem atbilstošus pasākumus un tajos nodrošināt tik vajadzīgo konkurenci, ļaujot vienaudžiem sacensties par labāko rezultātu.

Cēsu pilsētas tuvums krietni ietekmē Priekuļu vidusskolas

apmeklētību. Jaunieši ar

mērķi

nākotnē iegūt augstāko izglītību dodas vispirms

uz valsts ģimnāzijām, kas ir

ne tikai Cēsīs. Šogad bez konkursa Rīgas 1. Valsts ģimnāzijā varējusi startēt Amanda Sproģe, valsts olimpiāžu dalībniece no Priekuļu vidusskolas 9. klases.

“10. klasē iestājušies 23 skolēni, un tas ir labs skaits,” saka Baiba Karlsberga,

10. klases audzinātāja Priekuļos, piebilstot, ka klases solos rezervē vēl ir divas vietas. “Mēdz būt, ka uz profesionālām skolām aizgājušie mūsu audzēkņi pēc mēneša, diviem pārdomā un

atgriežas vidusskolā.” Ja tā notiks šoruden, tad arī Priekuļu vidusskolas

vecākajās klasēs mācīsies teju seši desmiti skolēnu.

Patiesībā skolēnu skaitu “regulē” ne tikai 10.

klašu audzēkņi. Arī 11. un 12. klašu jaunieši to nosaka, jo mēdz darba piedāvājumu, piemēram, ārzemēs, vai lielās mīlas vārdā pamest mācības vidusskolā, pārejot uz vakarskolu vai tālmācību. Tagadējo 12. klasi Priekuļos šie apstākļi ir būtiski

mainījuši, tā sarukusi līdz 11 skolēniem klasē.

Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi