
Pirmajā darba vizītē Cēsīs viesojās Zviedrijas vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms.
Viņš apmeklēja Vidzemes koncertzāli “Cēsis”, kuru novērtēja ļoti atzinīgi. Tiekoties ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, Zviedrijas vēstnieks pārrunāja dažādus pašvaldības attīstības jautājumus. H. Landerholms atzina, ka pašvaldību pārvalde
viņam ir tuva, jo pirms diplomātiskās karjeras desmit gadus bijis Strengnes (Strängnäs) pašvaldības vadītājs. “Pašvaldības darbs viennozīmīgi ir daudz tuvāks tautai, atšķirībā no
parlamenta,” atzina vēstnieks.
Tikšanās reizē pārrunātas arī sadarbības iespējas, un J. Rozenbergs izteica piedāvājumu, ka nākamās Zviedrijas karaļnama pārstāvju valsts vizītes laikā Latvijā augstie viesi varētu ierasties arī Cēsīs.
Zviedrijas vēstnieks apmeklēja automātisko pārnesumkārbu restaurācijas rūpnīcu “Recro”, kas produkciju eksportē uz Zviedriju. Vēstnieks paviesojās Cēsu viduslaiku pilī, kur iepazinās ar Cēsu vēsturi. Vizīte noslēdzās ar kultūras pasākumu – H. Landerholms apmeklēja Cēsu Izstāžu namu, kurā bija tikšanās ar fotoizstādes “Dzīves ceļi” autori Intu Ruku. Izstādē apskatāmas fotogrāfijas, kuras parāda piecu ar lauksaimniecību saistītu zviedru ģimeņu dzīvi Norlandē. Vēstnieks sarunā ar “Druvu” piebilda, ka foto izstāde ir lielisks piemērs, kā abu valstu iedzīvotāji var sadarboties kultūrā un mākslā.
Lai gan šī bija pirmā darba vizīte Cēsīs, vēstnieks pastāstīja, ka te jau
pabijis agrāk, kā arī iepazinis
Gaujas straujo dabu, dodoties izbraucienā pa
upi.
“Druvai” Zviedrijas vēstnieks H. Landerholms atzina, ka sadarbību vienmēr ir iespējams attīstīt un paplašināt, turklāt jāņem vērā, ka biznesa sadarbība notiek
ilgtermiņā. H. Landerholms skaidro, ka kopš Latvija atguva neatkarību, pakāpeniski īstenoti un attīstīti kopīgi projekti, izveidojusies sadarbība dažādās nozarēs.
Latvijā ienākušas lielas Zviedrijas investīcijas, te ir zviedru uzņēmumi, piemēram, bankas, mediju uzņēmumi. H. Landerholms vērtē: “Nākotnes izaicinājums gan Latvijas, gan Zviedrijas uzņēmumiem ir radīt un atrast jaunas eksporta iespējas. Vēl lielāks izaicinājums un iespēja ir Latvijas un Zviedrijas uzņēmumiem radīt kopīgus produktus, idejas, pakalpojumus, kas var rast noietu pasaules tirgū.”
Vēstnieks piebilda, ka daudzi Zviedrijas studenti Latvijā studē medicīnu, zobārstniecību. Ir arī latviešu studenti Zviedrijā, taču latviešu studentu skaits varētu būt lielāks.
H. Landerholms sarunā ar “Druvu” uzsvēra, ka Latvija un Zviedrija ir ļoti tuvi kaimiņi un arī mūsu intereses biznesa, politikas un drošības jomās, tai skaitā Ukrainas jautājumā, ir ārkārtīgi tuvas un līdzīgas. “Zviedrijai ir svarīgi, lai Latvija ir drošībā,” saka H. Landerholms. Viņš arī vērtē, ka pārāk ilgi Krievija uzskatīta par potenciālu sadarbības partneri un draugu, tomēr pašreizējā Krievijas vadība un daļa sabiedrības ir vērsta uz konfliktu, ne sadarbību.
Māra Majore – Linē
Komentāri