Piemājas saimniecībā “Dārzi” satiekam Pēteri Zivtiņu, kurš saimniecības darbos palīdz mammai Verai Zivtiņai.
Saimniecībā ir ap 20 slaucamām govīm un vairākas ataudzējamās teles. Lai gan pamats izvērsties lopkopībā būtu, jaunais saimnieks tomēr domā attīstīt citu biznesu, kas saistīts ar ceļu būvi, rakšanas darbiem, grants tirdzniecību un līdzīgu pakalpojumu sniegšanu. Šajā jomā pieparsījuma netrūkstot, tāpēc zosēnietis priecājas, ka darbs viņam ir. “Laukos jau var darīt visu ko. Katrs atrod to, kas patīk un labāk padodas. Skaitos pašnodarbinātais. Protams, iesaistos arī saimniecībā, vairāk gan pie tehnikas lietām. Ar visu jau strādnieki netiek galā. Piemēram, nupat aizsala ūdens padeves sistēma. Lopiem vajag dzert. Jāmēģina tikt skaidrībā,” viņš saka un turpina: “Ir skaidrs, ka mūsu gadījumā, lai attīstītos lopkopībā, ir vajadzīga jauna ferma. Šī jau ir gana vēsturiska. Savus resursus tā būs izsmēlusi.”
Sarunas laikā nonākam arī pie temata par tā saucamo piena krīzi. Pēteris ir pārliecināts, ka, lai gan šobrīd situācija nav vienkārša un par pienu netiek maksāta tā augstākā samaksa, lauksaimniekiem, kas prot saimniekot, nemaz tik lielu problēmu neesot, kā tas izskanējis publiskajā telpā. Viņš to vairāk sauc par tādu kā čīkstēšanu.
Neraugoties uz to, ka āra temperatūra ir krietni zem nulles grādiem, daļa lopu joprojām ir aplokā un, kā redzams, jūtas labi. “Tā ir. Kūtī nav tik daudz vietas. Nav jābrīnās, ka lopi ir uz lauka. Skatos, ka daudzi tā dara. Turēt var, tiem nekas nekait, tikai jāatceras, ka jābūt paēdušiem. Tad dzīvnieki labi jūtas pat lielā aukstumā,” norāda jaunais saimnieks.
Lai gan “Dārzos” tiek algoti divi strādnieki, kūts darbi kā rītā, tā vakarā nav iedomājami bez pašas saimnieces Veras Zivtiņas iesaistīšanās. “Ir labi, ka tie lopiņi vispār ir. Ko tad darīs pensijā, ja nebūs jākustas? Lopi ir tie, kas vēl tur pie dzīvības. Visu laiku ir, ko darīt, darba jau laukos netrūkst. Esmu pieradusi pie tāda režīma, nevaru iedomāties, ka varētu būt kā citādi,” teic mājas saimniece.
V.Zivtiņa ir priecīga, ka, lai gan studējis un savu laiku pastrādājis ārzemēs, dēls Pēteris tomēr ir palicis dzīvot un strādāt laukos. “Tā
jābūt, ka vecāku iesākto turpina bērni. Kā panācu, ka dēls paliek tepat? Ar stingru audzināšanu,” nosmej Veras kundze.
Redzams, ka arī Pētera bērniem, jaunajai paaudzei – Annijai un Jāzepam -, lauku dzīve iet pie sirds. Piemēram, Jāzepam jau no mazām dienām interesē tehnika. Viņš labprāt vizinās līdzi tēvam traktoros un, kas zina, varbūt būs traktorists.
“Skatos, ka vaigi sarkani. Saucu istabā mazos. Negrib nākt, grib dzīvoties ārā. Tā jau ir ar tiem mazbērniem. Tie ir mans acuraugs, kas dod enerģiju un dzīvesprieku,” papildina vecmāmiņa.
Ilze Fedotova
Komentāri