Piektdiena, 3. oktobris
Vārda dienas: Elza, Ilizana

Latvijā vērojama ošu atmiršana, kas turpināsies arī nākotnē

800px Fraxinus Excelsior 600 X 519 1

Daudzās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, pēdējo gadu laikā konstatēta parastā oša un šaurlapu oša audžu bojāeja, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Pēdējos gados Gaujas nacionālā parka teritorijā Siguldas, Turaidas, Krimuldas apkaimē novērota šķietami veselu un zaļu ošu lūšana un krišana, tāpēc cēloņu meklēšanai pievērsta pastiprināta uzmanība – iespējamos iemeslus pētījis dendrologs Andrejs Svilāns. Eksperts secinājis, ka šajās teritorijās augošajiem ošiem ir infekcija dažādās slimības attīstības fāzēs.

Viens no veidiem, kā koki inficējušies ar šo ošu slimību, ir ar vēja iznēsātu poru palīdzību un augu sulu sūcošu kukaiņu starpniecību. Šī patogēnā sēne attīstās dzinumu vadaudos, tos nosprostojot un izraisot dzinumu atmiršanu. Vispirms tiek novērota pēdējā gada dzinumu lapu strauja vīšana un nokalšana. To parasti var novērot vasaras otrajā pusē – jūlijā un augustā. Augs, mēģinot kompensēt zaudēto zaru apjomu, ar katru nākamo gadu veido jaunus dzinumus jeb tā saucamos ūdenszarus. Slimībai progresējot, koka lapu apjoms samazinās, koks novājinās, notiek strauja sakņu, tai skaitā balsta sakņu atmiršana. Atmirstot balsta saknēm, koks kļūst nestabils un var apgāzties pat nelielā vējā.

Jaunie koki iet bojā četru piecu gadu laikā pēc inficēšanās, vecākiem kokiem šis periods ir līdz sešiem gadiem.

Svilāns atzīst, ka līdz šim nav atklāts pietiekami efektīvs līdzeklis cīņā ar šo ošu slimību. Tas nozīmē, ka arī tuvāko desmitgažu laikā prognozējama tālāka un praktiski neierobežojama infekcijas izplatīšanās visā Latvijā. Viņš prognozē, ka nākotnē Latvijā nebūs lielu ošu un galvenokārt būs tikai mazi kociņi.

Apdraudēti var būt arī cilvēki, jo oši nereti atrodas vietās, kur ir izveidota tūrisma infrastruktūra. Dendrologs iesaka šos kokus izzāģēt, lai tie neapdraud tūristus. Izzāģēt šos kokus vēlams arī ceļmalās, lai neapdraudētu automašīnas.

Līdzīgs liktenis ir piemeklējis vīksnas – Holandes slimības ietekmē šo koku Latvijā ir palicis ļoti maz.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi