Piektdiena, 3. oktobris
Vārda dienas: Elza, Ilizana

Pasniegtas Ministru kabineta balvas

Jānis Gabrāns
74k8346 1

Valsts svētku priekšvakarā Vidzemes koncertzālē “Cēsis” svinīgā ceremonijā tika pasniegtas Ministru kabineta balvas. Ministru prezidente Laimdota Straujuma, atklājot pasākumu, norādīja, ka varam būt lepni ar mūsu cilvēkiem – izcilajiem zinātniekiem, uzņēmējiem, ārstiem, visu profesiju pārstāvjiem, kuri nes Latvijas vārdu tālu pasaulē, kuri ar savu darba mīlestību un ticību mūsu valstij radījuši paliekošas pēdas Latvijas valsts dzīvē. 

Kā pirmie Goda diplomu, Ministru kabineta balvas krūšu nozīmīti un naudas balvu 7115 eiro apmērā saņēma biedrība “Latvijas Politiski represēto apvienība” – par nozīmīgu ieguldījumu latviešu tautas vēsturis-kās atmiņas saglabāšanā un nacionālo vērtību stiprināšanā.

L. Straujuma, pasniedzot balvu, atzina, ka ir liels gods pasniegt apbalvojumu apvienībai, kas daudz darījusi, lai saglabātu to cilvēku dzīvesstāstus, kuri savulaik bez tiesas izrauti no savām mājām un aizvesti uz nometnēm Sibīrijā: “Paldies, ka saglabājat šo vēsturi un neļaujat aizmirst to!”

Apvienības vadītājs Gunārs Resnais teica, ka balva nākusi negaidīti: “Šis apbalvojums nav par represēto pagātnes grūto likteni, bet par darbību šodien. Liels paldies novadu pašvaldībām, politiski represēto apvienības nodaļām par sadarbību un atbalstu. Bez tā mūsu aktivitātes nebūtu pamanītas.”

Par mūža ieguldījumu dejas mākslā, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un tālāknodošanā balvu saņēma pedagoģe, horeogrāfe, Deju svētku virsvadītāja Ingrīda Edīte Saulīte.

Kultūras ministre Dace Melbārde uzsvēra, ka laureāte ir unikāla personība Latvijas deju vēsturē: “Viņa ir cilvēks, kurā koncentrējas gan deju vecmeistaru gudrība un pieredze, gan arī jauno horeogrāfu, deju veidotāju radošā veiksme un drosme. I. Saulīte ir mugurkauls, uz kuru var balstīties šodienas horeogrāfi.”

Izsakot pateicību par apbalvojumu, I. Saulīte uzsvēra, ka tas nav tikai viņai, bet visai Latvijas plašajai dejotāju un horeogrāfu saimei: “Ceru, ka visi atcerēsies mūs kā brīnišķīgu, dejojošu tautu.”

Par mūža ieguldījumu Raiņa un Aspazijas daiļrades pētniecībā, kā arī par ieguldījumu Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gada sekmīgā norisē balvu saņēma literatūrzinātniece Gundega Grīnuma. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile norādīja, ka laureāte ir cilvēks, kura uzskatāmi demonstrē kārtīgam pētniekam nepieciešamās īpašības – zinātkāri, neatlaidību, mērķtiecību un milzīgu interesi par darāmo: “Šķiet, ka viņa Raiņa rokrakstu spēj salasīt labāk nekā Aspazija, jo izrakusies cauri neskaitāmiem arhīvu labirintiem.”

G. Grīnumas vietā balvu saņēma Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Literatūras nodaļas vadītājs Benedikts Kalnačs. Viņš informēja, ka laureāte šajās dienās stāsta par Raini un Aspaziju Berlīnes Humbolta universitātes un Lugāno Vēstures arhīva organizētajos pasākumos.

“Var teikt, ka Gundegas Grīnumas profesionālais mūžs ir romāns ar Raini, klātesot Aspazijai,” teica B. Kalnačs. “Viņa veltījusi vairāk nekā 30 dzīves gadus tieši Raiņa dzīves un daiļrades pētniecībai. Ja viņas pirmā pētnieciskā tēma bija Raiņa nepabeigtās lugas, viņas mūža darbs ir mēģinājums izprast un mums pietuvināt Raiņa un Aspazijas domas un darbus.”

Par ilggadēju un profesionālu darbu, kā arī inovatīvu pieeju valsts statistikas sistēmas attīstī-bā balvu saņēma Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs norādīja, ka pārstāv ekonomikas ministri Danu Reiznieci – Ozolu, jo Statistikas pārvalde atrodas viņas pakļautībā: “Sazinājos ar ministri, jautājot, ko pateikt laureātei, un viņa teica – pasaki, ka lepojos ar savu Latvijas tautsaimnieci. Veidot politiku bez statistikas ir, kā taustīties tumsā bez ceļazīmēm.”

Pēc balvas saņemšanas A. Žīgure atzina, ka šī nav nozare, kas regulāri saņem uzslavas, pagodinājumus: “Daudzi ikdienā izmanto mūsu skaitļus, pat nenojaušot, cik liels darbs tiek ieguldīts, lai tie nonāktu viņu rīcībā, lai tie runātu savu valodu un parādītu, cik lieli vai mazi esam, kādi patiesībā esam.”

Par ieguldījumu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kvalitātes pilnveidošanā personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, personāla profesionalitātes celšanā, kā arī radošu pieeju centra infrastruktūras pilnveidošanā balvu saņēma Valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” direktore Mārīte Grigāne.
Labklājības ministrs Uldis Augulis pastāstīja, ka laureāte lielāko mūža daļu veltījusi sociālajai aprūpei: “Kolēģi saka, ka Mārīte ir cilvēks savā vietā, gudra, radoša, cilvēciska, kas nekad neatteiks padomu, zinās risinājumu jebkurā situācijā.”

M.Grigāne, sakot paldies par apsveikumu, uzsvēra, ka to vispirms pelnījis viss centra kolektīvs.

Par mūža ieguldījumu sportā balvu saņēma nodibinājuma “Latvijas Olimpiešu sociālais fonds” valdes priekšsēdētāja, basketboliste Uļjana Semjonova. Pati laureāte šajās dienās atradās ārstniecības iestādē, tāpēc balva viņai tiks nogādāta personīgi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi