Ne īpaši labvēlīgo apstākļu dēļ lašveidīgo zivju dabiskais nārsts šogad noticis mazākos apjomos nekā citus gadus, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.
Oktobrī ūdenstilpēs situācija lašu un taimiņu dabiskajam nārstam nebija labvēlīga – to ietekmēja beznokrišņu periods, kā rezultātā upes bija seklas, liedzot zivīm no jūras iekļūt upēs. Nārstošanu kavēja arī oktobrim netipiski augstā gaisa temperatūra.
Novembrī situācija nedaudz mainījās – nokrišņu bija krietni vairāk, tāpēc zivis migrēja uz upēm un atsāka nārstu. Tomēr tas noticis mazākos apjomos nekā citus gadus.
Lai gan ar decembri beidzas vispārējs makšķerēšanas aizliegums vairākās upēs, tomēr ir upes, kur tas būs liegts vēl līdz decembra beigām. Tās attiecas uz Gaujas un Salacas baseinā ietilpstošajām upēm, kas ir nozīmīgas lašu un taimiņu dabiskā nārsta vietas.
Jau ziņots, ka zemais ūdens līmenis Rīgas līcī un upēs oktobrī negatīvi ietekmēja lašveidīgo zivju nārstu. Laši un taimiņi upēs uz dabīgā nārsta vietām dodas tikai tad, ja ir konkrēts ūdens līmenis. Lašveidīgās zivis, kas nonāca upēs, uzturējās dziļākās bedrēs un aktīvi nenārstoja.
Kā iepriekš aģentūrai LETA atzina Latvijas Makšķernieku asociācijas pārstāvis Valērijs Morozs, šāda situācija negatīvi ietekmē savvaļas lašu populāciju. Tomēr arī pagājušajā gadā bijuši slikti nārsta rezultāti, un parasti labs nārsts ir tikai aptuveni reizi četros gados.
Komentāri