Ienākusi “Druvas” redakcijā, Ludmila Vorkule no Taurenes pagasta darbiniekus pārsteidz ar to, ka zina pateikt to žurnālistu vārdus, kuri avīzi Cēsīs veidoja pirms četriem, pieciem, pat sešiem gadu desmitiem. Viņa lūdz pasveicināt pensionētos žurnālistus un piebilst, ka par 90 gadnieku Vili Mežvēveru nesen izlasījusi “Druvā”, kad viņš svinēja apaļo jubileju. Intervija viņai atsaukusi atmiņā tos laikus, kad Cēsīs avīzes redakcija un arī tipogrāfija, kurā viņa strādāja, atradās līdzās. Kurš no jaunajiem tagad vairs atceras, cik kādreiz grūti tipogrāfijā strādāja burtliči, atlejot katru avīzes burtu.
“Es esmu Cēsu vēsture, savulaik zināju visu par pilsētu un tās apkārtni – kas kurā mājā atradies, kādi cilvēki dzīvojuši, kad māja nojaukta,” stāsta Ludmila Vorkule, kura vecumdienas pavada ģimenes īpašumā Taurenes pusē. Uz pilsētu atbraucot vien tad, kad sakrājies daudz darāmā. Arī todien avīzes lasītāja bija steidzīga – diena esot saplānota, visur jāpaspēj.
“Man meita pateica, ka esmu laimējusi “Druvas” rīkotajā loterijā pastāvīgajiem lasītājiem. Piezvanīju uz avīzes grāmatvedību, un tur apstiprināja, sakot, ka jābrauc pakaļ laimestam,” teic Ludmila, piebilstot, ka bez avīzes nevar. Pati lasīšana viņai vienmēr bijusi sirdslieta.
Saņemot laimestu – “Bosch” firmas rokas blenderi -, Ludmila saka: “Man pašai jau ir blenderis, tāpēc nolēmu loterijā laimēto mantu uzdāvināt mazdēlam Reinim dzimšanas dienā, kura tūlīt būs. Reinis strādā un mācās, un arī palīdz mammai darbos.” Priecīga par izaugušo mazdēlu, vecmāmiņa gatava pateikt arī labas audzināšanas noslēpumu. Tie esot vecāku un vecvecāku labie gēni, ko saņem jaunākā paaudze.
Komentāri