
Mācību iestādi skolas vecuma bērnam varētu nodēvēt par otrajām mājām, jo tieši tur tiek pavadīta liela daļa dienas. Neskatoties uz to, ka skolā ir noteikumi, kā vajadzētu uzvesties starpbrīžos un sporta nodarbībās, tomēr traumas un dažādas slimības var nākt pilnīgi negaidīti. Tāpēc svarīgi, ka skolās ir pieejams medicīnas darbinieks, kurš šādās situācijās var nākt palīgā ar savām zināšanām.
Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolā un Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā (DACVĢ) strādā medmāsas ar lielu pieredzi. Cēsu Pastariņa sākumskolas medmāsa ir Marija Rakouska, viņa 38 gadus strādājusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, bet pirms trim gadiem nomainījusi darbu uz mierīgākiem apstākļiem sākumskolā. Savukārt Anita Binde Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā strādā jau 23 gadus. Abas medmāsas norāda, ka ikdienā pie viņām iegriežas daudz bērnu – gan tādi, kuri no mājas jau izlaisti slimi, gan tādi, kuri saslimst skolā. Tomēr netrūkstot arī skolēnu, kuri tikai vēlas neaiziet uz kādu mācību stundu. “Jāatzīst, ka mūsdienu bērniem nav tā spožākā veselība. Vīrusu laikā aktuālas iesnas, klepus un slikta pašsajūta, bet visbiežāk bērni sūdzas par vēdera un galvassāpēm. Tām var būt dažādi iemesli – maz gulētas stundas, nav paēstas brokastis, nemiers un stress, slikts garastāvoklis, par maz uzņemts šķidrums, piesmakušas telpas un, protams, vīrusa infekcija. Katru reizi, kad skolēns atnāk pie manis ar kādām sūdzībām par veselību, cenšos ar viņu parunāt, lai noskaidrotu iespējamo sāpju cēloni,” atklāj Anita Binde.
Abas medicīnas māsas norāda, ka skolās ļoti reti, par laimi, tiek piedzīvotas smagas traumas vai citas ārkārtējas situācijas. Visbiežāk nelielas traumas tiek iegūtas sporta nodarbību laikā. “Dažreiz gadās, ka, spēlējot florbolu, kāds skolēns ar nūju netīšām trāpa klasesbiedram, bet lūzumi manas prakses laikā vēl nav piedzīvoti,” teic Marija Rakouska. Viņas teikto papildina Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas medmāsa: “Biežāk traumas saistītas arī ar volejbolu, tiek traumētas rokas un pirksti, savukārt, spēlējot basketbolu, vairāk ir kāju, potīšu traumas. Šādos gadījumos izvērtēju traumu. Ja ir kas nopietns, tad tiek saukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, bet, ja trauma nav smaga, tad izlīdzos ar savu pieredzi un zināšanām,” norāda A. Binde.
Abās skolās mācās bērni, kuru slimības nevar atstāt bez ievērības, piemēram, nepanesība pret miltu un piena izstrādājumiem un cukura diabēts pirmajā pakāpē. “Par šādiem gadījumiem, kad bērnam ir alerģija pret kādu no pārtikas produktiem, ir jāinformē virtuves darbinieki. Tad šiem skolēniem tiek sagatavots piemērots ēdiens, bet bērni ļoti labi arī paši apzinās, ko drīkst vai nedrīkst ēst,” teic M.Rakouska. “Man nākas parūpēties arī par audzēkņiem, kuriem ir cukura diabēts, tādu gan nav daudz, tikai divi DACVĢ skolēni. Viņi ļoti labi zina, kā jārīkojas, tomēr ir bijušas reizes, kad nācies atgādināt,” atzīst Anita Binde.
Gan Marija Rakouska, gan Anita Binde vienu līdz divas reizes mācību gadā visus skolēnus pārbauda uz kašķi un pedikulozi, bērnus arī sver, nomēra, notiek redzes pārbaude. “Rudenī, kad mācību gaitas ģimnāzijas septītajā klasē uzsāk jauni audzēkņi, tiem pievēršu lielu uzmanību. Vēroju, kā norit adaptācijas process, iepazīstos ar medicīnas kartēm, kuras nākušas no skolēna iepriekšējās skolas. Rudenī viņus aicinu pie sevis, lai nosvērtu un nomērītu, kā arī labāk iepazītu,” tā A.Binde.
Abas medmāsas norāda, ka stingri izvērtē, kad bērnam dot medikamentus. Ja tie tiek doti, tad tikai ar vecāku atļauju. Tomēr kā viena, tā otra norāda, ka ir pret medikamentu došanu bērniem. “Ja tiešām nekas cits nepalīdz, tad ar vecāku atļauju tiek iedots attiecīgais preparāts. Parasti, ja bērns sūdzas par galvassāpēm, lieku izdzert glāzi ūdens un lieku to darīt arī nākamajā starpbrīdī. Ja pēc diviem starpbrīžiem galvassāpes nepāriet, tad zvanam vecākiem, bet pēc pieredzes varu teikt, ka bērns pēc otrā starpbrīža pie manis vairs neatnāk,” noteic Marija Rakouska.
Jautātas, kas atrodas medmāsas kabinetā, Anita Binde norāda, ka tikai tie medicīnas līdzekļi, kuri norādīti Ministra kabineta noteikumos. “Pretalerģiskie, pretdrudža un pretsāpju medikamenti, kā arī katram gadījumam astmas aerosols, sirds pilieni, pārsēji, plāksteri, kā arī dezinfekcijas līdzekļi. Nekas lieks un nevajadzīgs netiek pirkts,” informē A. Binde.
Komentāri