Projekta “Piebalgas senās un jaunās amatu prasmes” vadītāja Vita Žīgure atklāj, ka Valsts kultūrkapitāla fonds atbalstījis nevalstiskās organizācijas “Gaujas fonds” projektu “Piebalgas senās un jaunās amatu prasmes”. Šī projekta mērķis ir amatniecības prasmju apgūšana, Piebalgai raksturīgo amatniecības tradīciju apzināšana, dokumentēšana un nozīmības aktualizēšana, lai saglabātu vietējās nemateriālās kultūrvides tradīcijas nākamajām paaudzēm. Viens no projekta uzdevumiem ir amatniecības darbnīcu organizēšana un īstenošana. Darbnīcas rīko, lai mācītos amatniecības prasmes, kas lielā mērā ir jau zudušas. Nodarbības noritēs pieredzējušu meistaru vadībā. Pavisam iecerētas četru amatu prasmju darbnīcas, no kurām pirmā bija ādas apavu gatavošana. Meistare Inese Jansone par projekta līdzekļiem materiālu gādāja no Rīgas ādu fabrikas.
Dalībniekiem tika dota iespēja apgūt ādas apavu (pastalu, zābaciņu) izgatavošanu. Projektu vadītāja ar pasākumu ir ļoti apmierināta, jo atsaucība bijusi liela: “Mums bija pilna grupa, ja sākotnēji iecerējām, ka katrs gatavos vai nu pastalas vai zābaciņus, tad dažs vienā dienā paguva darināt gan pastalas, gan zābaciņus. Prieks, ka ieradās dažāda vecuma cilvēki, bija gan skolēni, gan seniori. Sanāca ļaudis, kas jau zināja, kā lietas darāmas, un tādi, kuri to darīja pirmo reizi. Gandarījums tik tiešām liels.” Todien tika pagatavoti astoņi pāri pastalu un seši zābaki. “Es savai meitai paguvu izgatavot pastalu pāri un otrajā dienā iesāku zābaciņus. Jāteic, ka tas nemaz nav tik viegls darbs, kā, no malas skatoties, varētu šķist. Gatavojot ādas apavus, nepieciešama gan precizitāte, gan spēcīgas rokas, jo tie, kuri nebija raduši darboties ar adatām, ne reizi vien iešņāpa rokās. Tā nu darba procesā mēs arī spriedām – nez, tas kādreiz bijis sieviešu vai vīriešu darbs? Beigu beigās nonācām pie secinājuma, ka laikam jau tomēr vīriešu,” smej V. Žīgure.
Aizvadītās divas dienas dalībniekiem pagājušas jaukā noskaņā, visi no sirds izsmējušies, izrunājušies un piedzīvojuši, kā sastopas pagātnes un mūsdienu folklora. “Nekur tālu jau mēs no sendienām neesam aizgājuši, tāpēc katrs dalībnieks varēja sevī atrast to senlatvieša gēnu.To, ka tradīcijas ir dzīvas, atgādina deju kolektīvi un folkloras ansambļi, kas izmanto pēc seniem paraugiem gatavotus ādas apavus gan mēģinājumos, gan uzstāšanās reizēs,” teic sieviete, uzsverot, ka pastalas ir ērtas un var būt alternatīva veikalā iegādājamajiem apaviem arī mūsdienās.
Komentāri