Cēsu Izstāžu namā atklātas četras izstādes. Apmeklētājiem piecās zālēs iespēja redzēt plašu dažādu mākslas žanru piedāvājumu. Izstāžu nama vadītāja Nata Livonska norāda, ka izstādēs pārstāvētas dažādas mākslinieku paaudzes, sākot no vecmeistara Ulda Zemzara līdz Mākslas akadēmijas studentam Kārlim Bogustovam, kurš jau plūcis laurus starptautiskā mērogā.
Pirmā stāva zālēs redzami mākslinieku tēva un dēla Ulda un Alvja Zemzaru darbi, kuri izstādē pārstāv reālistisko glezniecību.
Ja Izstāžu nama pirmajā stāvā allaž ir glezniecība, otrajā – kaut kas telpisks. Šoreiz īpaša priekšrocība tam, ka otrajā stāvā tikpat kā nav logu, jo tur valdīs gaismas spēle – tēlnieces Intas Bergas izstāde “Gaismas skulptūras”. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu, I.Berga ir nozīmīgu vides objektu, pieminekļu un skulptūru autore.
Stāstot, kas ir gaismas skulptūra, I.Berga saka: “Tas ir kā brīnums, kas pie manis atnācis un ar kuru gribu dalīties. Šis ir mēģinājums ienest tumsā gaismu, to daru caur savu, tēlnieces, interpretāciju. Tā nav tikai lampa, bet kā forma, sajūta – tīra, gaiša, intīma.”
Gaismas skulptūru žanram tēlniece pievērsusies pēdējos trīs gados. Sākusi ar maziem gaismas ķermeņiem, ar katru darbu tie tapuši arvien lielāki, un līdz ar to augušas arī tēlnieces prasmes un iespējas. Viņa atzīst, ka, veidojot gaismas skulptūras, nākas darīt dažādus darbus – strādāt ar koku, finierēt, virpot, urbt, pīt, zīmēt.
“Man ir darbnīca, kur šie darbi eksponēti. Cilvēki saka, ka tur valda cita realitāte. Gribas to gaišo, labo dot cilvēkiem, lai tas rezonē ar to labo, kas ir uz pasaules. Tā ir mana dzīves sajūta, kas ielīst gaismas objektos,” saka I.Berga.
Otrā stāva mazajā zālītē skatāma jauno mākslinieku Reiņa Liepas un Kārļa Bogustova kopizstāde “Laikā”. R.Liepa izstādē eksponē lielizmēra zīmējumus, ko papildina K. Bogustova darbi, kas veidoti stiklā. Studējis Erasmus apmaiņas programmas ietvaros Londonā, kur guvis ievērību ar darbu “Skaņas arhitektūra”, kas bija oriģinālas stikla klavieres.
Sevi viņš sauc par brīvdomātāju, piemēram, tuvs ir skeitbords, ko mēģina savienot ar mākslu. Savas attiecības ar stiklu viņš raksturo tā: “Man ļoti patīk, ja materiāls ir caurspīdīgs un pieļauj plašas spēles ar gaismu. Patīk arī, ka tas ir neprognozējams – reizē trausls un izturīgs, patīkams un arī bīstams; šķiet, ka tas ir dzīvs!”
Komentāri