
“Septiņos ne pie pulksteņa, bet pie laika” – tādu aicinājumu pagājušās piektdienas vakarā saņēma cilvēki, kuri pirms desmit un vairāk gadiem aktīvi strādāja, lai sarīkotu vērienīgus Cēsu 800 gades svētkus. Aicinājumu tikties bija izplatījusi Jolanta Borīte, Cēsu 800 gades organizēšanas grupas vadītāja. Par vietu viņa bija izraudzījusies Vaļņu ielas sākumu, kur savulaik tika uzstādīts pilsētas pulkstenis. Tā pirmais uzdevums bija skaitīt dienas. Cik atlikušas līdz 800 gades svētkiem 2006. gada jūlijā.
“Man likās svarīgi atkal sapulcināt tos, kuri kopā strādājām Cēsīm, pagājuši gadi, un katrs esam citos darbos. Taču ir vērts satikties, atcerēties, pārrunāt,” “Druvai” pastāstīja Jolanta Borīte, tagadējā Kultūras ministrijas darbiniece, un atgādināja: ” Pirms desmit gadiem tas bija kas nedzirdēts, ka provincē var sarīkot tik liela mēroga notikumu, kādi bija Cēsu svētki. Tāpēc vien vērts atcerēties pagātni, jo tādi milzu pasākumi kā Cēsu 800 gades svinības līdz tam notika tikai Rīgā. Mēs strādājām un reizē mācījāmies, kā un kas būtu jādara. Mēs arī kļūdījāmies, un mūs “sita”. Tādējādi izgājām lielu dzīves skolu.”
Šovasar, pie pulksteņa satikušies, kādreizējie darba biedri tālāk devās uz brīvdabas kafejnīcu Pils laukumā, lai parunātos, apskatītos toreiz uzņemtās fotogrāfijas. Tikai daži no tikšanās dalībniekiem kādreizējo pieredzi liek lietā, strādājot pie Cēsu 810 gadu jubilejas rīkošanas, pilsētas svētkiem, kas sāksies piektdien un ilgs trīs dienas un divas naktis.
Tikšanās dalībnieki nonākuši pie viena un tā paša secinājuma – pilsētas 800. jubilejas rīkošana izrādījies ļoti svarīgs process viņu dzīvē. Taču laiks šo to no atmiņām arī dzēsis, tāpēc kādreizējie kolēģi viens otram daudz ko atgādināja.
“Kad cēsniece Inese Suija – Markova sevi pakritizēja, ka neko nozīmīgu nav toreiz paveikusi, viņai atgādināju par uzrakstīto starptautisko pieteikumu. Uz to balstoties, Cēsu 800 gade tika iekļauta starptautiskās organizācijas UNESCO izdotajā 2006. gada svarīgāko kultūras notikumu kalendārā. Tas liecināja, ka Latvijā Cēsis ir vērts apmeklēt. Šis starptautiski gūtais novērtējums bija būtisks pagrieziens Cēsu svētku programmas izveidē,” tagad vērtē Jolanta Borīte.
Krietni pirms 800 gades – jau 2003. gadā – cēsnieki Nacionālajā operā sarīkoja preses konferenci, lai Latvijas sabiedrību informētu, ka pēc trim gadiem būs īpaša gadadiena senai pilsētai.
“Toreiz neviens lāgā nesaprata, kāpēc cēsnieki jau trīs gadus iepriekš par to sāk runāt. Mēs – citu pilsētu pārstāvji – uz konferenci Rīgā atbraucām ar dāvanām un apsveikumiem Cēsīm un bijām pārsteigti, ka mūs nemaz negaida, jo jubileja pilsētai vēl tikai būs,” ar smaidu atceras Jolanta Borīte, tolaik ar Cēsīm nesaistīta, jo strādājusi kultūras darbā Limbažu pašvaldībā.
Šajā vasarā brīvdabas kafejnīcā sanākušie secinājuši, ka lielākais ieguvums pilsētai bijuši nevis svētku pasākumi un to daudzums, bet praktiski ieguldījumi. “Gatavojoties svētkiem, sakārtojām Maija parku, tas ieguva jaunu elpu. Uz parka dīķi no Rietumeiropas atvedām melnos gulbjus,” atgādināja Jolanta Borīte. “Toreiz aizsākās sarunas par vēl vienu pilsētā vērienīgu projektu “Par baltu baznīcu”. Tas sāk īstenoties tikai tagad. Toreiz ar mākslas skolas audzēkņiem apkrāsojām Izstāžu namu, lai pievērstu ēkai uzmanību, un drīz pēc tam sākās šī nama rekonstrukcija. Pie vecā kultūras nama pirms Cēsu svētkiem radījām Četru vēju skvēru ar strūklaku. Tagad skvērs iekļaujas koncertzāles teritorijā. Ja atceramies pašus svētkus 2006. gadā, tad man prātā vispirms nāk lielais koncerts Vienības laukumā. Tas sākās plkst. 18.30, Cēsu mērs Gints Šķenders teica runu skatītāju tūkstošiem, un tieši tad, plkst. 18.40, pār Cēsīm ar lielu skaņu laidās helikopters, uz pilsētu atvedot Valsts prezidenti un NATO ģenerālsekretāru.”
Komentāri