Trešdiena, 1. oktobris
Vārda dienas: Zanda, Lāsma, Zandis

Nebūs jāiet uz avotu

Sarmīte Feldmane
Img 5007 1

Līgatnes pilsētā norit maģistrālā ūdensvada remonts. “Kad īstenosim šo projektu, varēsim teikt, ka novadā ūdenssaimniecība ir sakārtota,” saka Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins. Agrākos gados novadā īstenoti vērienīgi ūdenssaimniecības projekti. Pilsētā un pagastā situācija ūdenssaimniecībā bija ļoti atšķirīga. Pilsētā ūdensvadi kalpojuši daudzus gadu desmitus ilgāk un bija sliktākā stāvoklī nekā Augšlīgatnē.

“2006., 2007.gadā visa sistēma bija tā nolietota, ka pilsēta varēja palikt bez ūdens, attīrīšanas iekārtas attīrīja tikai 26 procentus notekūdeņu. Toreiz tika ierīkots jauns urbums, atdzelžošanas stacija, rekonstruēts ūdenstornis, sakārtota kanalizācijas sistēma, Sprinģu kalna mājas tika pieslēgtas centralizētajam ūdensvadam un kanalizācijai. Ūdenssaimniecība sakārtota arī Skaļupēs, Augšlīgatnē. Taču nepaguvām pārbūvēt maģistrālos ūdensvadus pilsētā. Tobrīd vairāk naudas no ES fondiem nevarējām paņemt. Krīzes laikā cenas bija zemas, izdarījām patiešām daudz. Drīzumā arī pilsētniekiem būs kvalitatīvs dzeramais ūdens,” stāsta novada vadītājs.

Ūdenssaimniecības sakārtošanai, dzeramā ūdens nodrošināšanai ES finansējumu piesaistīt vairs nevar. Līgatnes dome pieņēma lēmumu ņemt kredītu un veikt ūdensvadu remontu par savu naudu. “Kredīta nosacījumi bija ļoti labi. Patlaban ūdenssaimniecību sakārtošanā celtniekiem darba nav, cenas zemas,” paskaidro Ainārs Šteins.

Iepirkumā par 80 605 eiro tiesības veikt darbus ieguva SIA “Baltijas Energomontāža” no Daugavpils. Domes vadītājs uzteic celtnieku paveikto, ievērotos termiņus.

“Speciālisti izvērtēja, kā labāk darīt, jo mums jārēķinās ar koka apbūvi, ugunsbīstamību. Tā kā vecā ūdensvada caurules diametrs ir pietiekami liels, tad celtnieki tajā ievada jaunās caurules. Līdz ar to pilsētā nav redzami lieli rakšanas darbi, tikai pats nepieciešamākais,” izstāsta novada vadītājs. Maģistrālie ūdensvadi tiek rekonstruēti 3,5 kilometru garumā.

Pirmās daudzdzīvokļu mājas jau saņem ūdeni no jaunā ūdensvada. Tiesa, arī līdz šim ūdenstornī tika sagatavots kvalitatīvs dzeramais ūdens, taču, plūstot pa vecajām caurulēm, nelīdzēja arī regulāra skalošana, ūdens ieguva gan nepatīkamu smaku, gan smaržu. “Analīzēm ūdenstornī un pie pēdējās mājas jābūt vienādām,” uzsver pašvaldības vadītājs un atgādina, ka dzīvokļu īpašniekiem pašiem jāgādā par ūdensvadu maiņu mājās.

“Druva” Gaujasmalā parunājās ar vairākiem līgatniešiem. Uzrunātie atzina, ka gadu gaitā jau pieraduši – ūdeni no krāna dzert nedrīkst, arī liet tējkannā nav labi, jo tā ilgi nekalpos, tāpat boilers. Kurš vien var, pēc ūdens iet uz teju kilometru attālo avotiņu. “Ūdeni nesam no avota. Krāna ūdenim ir nepatīkama smaka. Ja nav filtru, visi ūdens sildītāji ātri sabojājas,” pārdomās dalījās Armands Ozols, kurš strādā Rīgā. Viņš arī piebilst, ka ar to vien, ka maģistrālais ūdensvads jauns, dzeramais ūdens labāks nekļūs, jāmaina caurules arī mājā un dzīvokļos. Silvija Āboltiņa dzeršanai ūdeni nes tikai no avota. “Ja gribas ko labāku izmazgāt, arī vajag avota ūdeni. Tējkannā vārām tikai avota ūdeni, arī ēdiena gatavošanai lietojam tikai atnesto ūdeni,” pastāsta līgatniete un piebilst, ka savulaik vannā ielaistais ūdens bijis tik brūns, ka jālaiž ārā. Tagad esot krietni labāks.

Līgatnieši arī atklāja, ka tie, kam pašiem grūti aiziet uz avotu, nežēlo dažus centus un kādam sanāk mazs biznesiņš. “Pašvaldība finansē ūdens analīzes Skaļupes, Mežavota un divās vietās Gaujasmalas avotam, jo daudzi cilvēki izmanto šo avotu ūdeni,” pastāsta domes priekšsēdētājs.

Kad būs pārbūvēts maģistrālais ūdensvads Līgatnē, ūdenssaimniecība vairs problēmas nesagādās, vērtē Ainārs Šteins . Tiesa, vēl ir kāds padomju laika mantojums, no kā jāatbrīvojas. Augšlīgatnē ir lieli dzeramā ūdens zudumi. “Diemžēl gadiem ūdens tiek zagts,” novada vadītājs ir tiešs un turpina: “Vairāki nelegālie pieslēgumi ir atrasti, un vainīgie maksājuši sodu. Atrast vietas, kur rodas zudumi, būtu ļoti dārgi, tāpēc darām soli pa solim, ik palaikam kādu atrodam un izsniedzam rēķinu. Kas tikai nav dzirdēts, arī tas, ka “mēs nezinājām, ka ūdeni lietojam, tādēļ nemaksājām”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi