
Bijušās “Raunas Lauktehnikas” teritorijā, kādreizējā zobratu atjaunošanas cehā, kas būvēts 1984.gadā, sākušies ēkas rekonstrukcijas darbi. Četrus gadus tā stāvēja tukša, pirms bija daļēji izmantota, te bija telpas arī pašvaldības saimnieciskajam dienestam. Tagad šeit top mūsdienīga ražotne. SIA “Fabrika “Rauna”” ar pašvaldības atbalstu, piesaistot finanšu institūcijas “Altum” un Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu, neizmantotajā ēkā ierīkos paneļu māju fabriku.
Jaunais uzņēmums daļu ēkas biroja vajadzībām nomā no pašvaldības, pārējā ir SIA īpašums. “Lai kaut ko uzsāktu, vajag uzdrošināties un darīt, spert pirmo soli, nebaidīties prasīt padomu, ” saka uzņēmuma īpašnieks Armands Cinis. Viņš daudzus gadus vadīja SIA “Larmet”, kas nodarbojās ar kokapstrādes darbgaldu ražošanu un produkciju galvenokārt eksportēja. “Desmit gados uzņēmums attīstījies līdz zināmam līmenim, bija jāiet tālāk un daudz jāiegulda. Ražošanas ēkas arī neatbilda mūsdienu prasībām. Tagad ražotnei ir cits īpašnieks, tas turpina strādāt jaunā kvalitātē. Pats sāku ko citu,” saka Armands Cinis un piebilst, ka darāmā daudz, lai 1300 kvadrātmetru plašo ēku pārvērstu par ražotni.
“Birokrātija ir katrā valstī, bet pie mums bieži vien daudz kas nav saprotams, jo nav skaidru kritēriju. Raunā visu nokārtot ir vieglāk un to var izdarīt ātrāk nekā Rīgā. Pašvaldība ir uzņēmējiem pretimnākoša, ” pieredzē dalās rīdzinieks, jaunās ražotnes īpašnieks. Fabrika arī pieslēgsies pašvaldības centralizētajai siltumapgādei, kas ir izdevīgi un ērti.
Gada laikā jāuzsāk ražošana. Kad rekonstrukcija būs pabeigta, 60 procentus projektā ieguldītā uzņēmējs plāno saņemt atpakaļ no ES fondiem. Saistības paredz, ka darbs jānodrošina trim darbiniekiem, bet jau tagad skaidrs, ka būs vajadzīgs krietni vairāk strādnieku.
Patlaban SIA “Fabrika “Rauna”” ēkā pajumti radis SIA “DWH”, kas jau nodarbojas ar paneļu māju ražošanu. Raunēnietis Uldis Ozols četros gados izveidojis eksportspējīgu ražotni, kas nodarbina desmit strādājošos – raunēniešus un jaunrauniešus. “DWH” un “Fabrika “Rauna”” ir sadarbības partneri. Armandam Cinim ir pieredze uzņēmējdarbībā, Uldim ražošanā.
“Tas ir azarts – kaut ko sākt, darīt un attīstīt. Esam darītāji,” saka Uldis un atzīst, ka paneļu māju ražošanā konkurence ir pietiekami liela, daudzi ražo arī eksportam. “Bet brīvu nišu pietiek. Ir lielas ražotnes, kas piedāvā standarta risinājumus. Daudzās valstīs vajag mājas imigrantiem, un saražot vienādas nav problēmu, tādām arī izmaksas mazākas. Interesantāk ir īstenot individuālus projektus. Arī maizes cepēju ir daudz, bet katram savi klienti, tāpat katrs klients atrod savu mājas ražotāju un būvnieku,” pārdomās dalās Uldis Ozols un ar gandarījumu piebilst, ka allaž ir prieks braukt garām mājām, kuras pats ražojis un uzcēlis.
“Vispirms ir ideja, parasti cilvēkam kaut kas patīk dažādās mājās, tad mēģinām salikt bildes kopā, rēķinām, cik maksā, lai beigās nav tā, ka jāpiemaksā. Bieži vien arhitekti izstrādā projektu, bet nerēķinās ar vietu, jo katrā ir savi noteikumi, liegumi. Būvēt jaunu māju ne vienu vien atturējis tas, ka izvēlētajā vietā nav elektrības un tās ievilkšanas izmaksas ir nesamērīgas. Elektrību vajag jau pirms būvniecības, un tie ir lieli ieguldījumi,” pastāsta Uldis Ozols.
SIA “Fabrika “Rauna”” vadītājs Armands Cinis atklāj, ka līdztekus paneļu māju ražošanai uzņēmums nodarbosies arī ar celtniecību. Patlaban Raunā nav nevienas celtniecības firmas, bet speciālisti ir. “Arī metālapstrādei būs sava daļa, kaut neražosim darbgaldus, pieredze un iespējas ir,” bilst Armands.
“DWH” ražotnē, kad tur ciemojās “Druva”, tapa divas paneļu mājas. Viena tiks vesta uz Zviedriju, otras īpašnieks dzīvos Valmieras pusē. ” Mums parasti liekas, ka 50 kvadrātmetru dzīvoklis ir liels, bet tāda māja maza. Pierasts, ka ceļam lielas mājas. Skandināvijas valstīs neceļ lielas privātmājas. Kad bērni izaug, atgriežas vai grib ciemoties, blakus uzceļ nelielu 25, 50 kvadrātmetru mājiņu,” pastāsta Armands Cinis.
Patlaban “DWH” kokmateriālus ieved no Igaunijas. Uldis atzīst, ka atvest sertificētus kokmateriālus no kaimiņvalsts ir lētāk, nekā pirkt Latvijā, arī kvalitāte ir labāka. Taču skaidrs, ka ar laiku aizvien vairāk tiks izmantoti Latvijā auguši lietaskoki.
Par darbaspēka trūkumu uzņēmēji neuztraucas, jo Raunā ir jauni cilvēki, kuri grib strādāt. “Uzņēmumam ar labu reputāciju tā nav problēma,” pārliecināts SIA “Fabrika “Rauna”” īpašnieks un piebilst, ka uzņēmēji ir arī gatavi piesaistīt strādājošos no citiem novadiem. Uldis Ozols, kurš būs arī SIA “Fabrika “Rauna”” ražošanas vadītājs, pats savulaik absolvējis Cēsu arodskolu, tagad sadarbojas ar Cēsu Profesionālo vidusskolu. “Gribam no skolām saņemt jauniešus ar zināšanām un prasmēm, bet diemžēl tad ir jārunā par izglītības sistēmu. Arodskolām jādomā par audzēkņu praksēm. “DWH” vairāki bijuši, ceru, ka viņi atgriezīsies, te izstrādās diplomdarbu un tad izvēlēsies arī strādāt,” pārdomās dalās Uldis Ozols un pastāsta, ka Cēsu Profesionālajā vidusskolā uz pārrunām par audzēkņu nākamajām darba vietām bijuši astoņi uzņēmēji, viņi labprāt jauniešus mācīs praksēs un ņems darbā. “Protams, tā atkal ir birokrātija, bet, ja jaunieši grib strādāt un mums vajag darbiniekus, tā ir iespēja,” saka Uldis Ozols.
Ārēji savu laiku nodzīvojusī ražošanas ēka gaida pārmaiņas. “Pēc gada te varēs nākt ekskursijā,” saka Armands Cinis.
Komentāri