Otrdiena, 30. septembris
Vārda dienas: Elma, Menarda, Elna

Muzejnieki no Krievijas vēlas sadarboties

Līga Eglīte
Peterburgas Muzejnieki 2 1

Krievijas muzeju speciālistu delegācija no Pēterburgas, Maskavas un Kazaņas atzīst, ka no Cēsu un arī pārējiem Latvijā redzētiem muzejiem viņiem ir, ko mācīties. Krievijas muzejnieki bijuši arī pārsteigti par augsto līmeni mūsu muzejos.

Krievijas muzeju speciālisti Latvijā viesojās trīs dienas, Cēsīs viņi apmeklēja gan Jauno, gan viduslaiku pili, ar interesi un zinātāja vērīgumu pētīja ekspozīcijas un informāciju krievu valodā, uzdeva jautājumus par pils spokiem, nostāstiem un tūristu skaitu sezonā, kā arī daudz, daudz fotografēja. Mājinieki bija sagādājuši pārsteigumus viduslaiku manierē, jo viesi sastapa gan 16.gadsimta viduslaiku pils pārvaldnieku, gan kalpotājas, uzzināja par tā laika labas uzvedības manierēm, iemācījās dziesmu latīņu valodā un pat dejoja.

Olga Arhipova no Pēterburgas, Ziemas pils Tūrisma departamenta direktore, interesējās par apskates objektu pieejamību cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām un ierosināja pievienot planšetēm informāciju arī Braila rakstā. Cēsīs redzētais viņai bija pārsteigums: “Es katru gadu braucu uz Somiju, uz operas svētkiem Savonlinnā, bet te ir kaut kas tāds… Man nopietni jāpārdomā, vai turpmāk doties turp vai uz Cēsīm.”

Jeļena Smoļina, muzeja speciāliste no Pēterburgas, atzinās, ka viņas vecaistēvs dzimis Latvijā un te droši vien dzīvo daudzi radinieki. Bažas par to, kas šeit sagaida, bijušas pietiekami lielas, vīrs pat nav gribējis, ka viņa dodas uz senču dzimteni: “Žēl, ka robežu šķērsošana ir tik sarežģīta! Vēlos atgriezties te vēl un vēl, apskatīt Lat­­viju pamatīgāk, vairāk un sameklēt radiniekus.”

Par sadarbības veidošanos ar Krievijas muzejiem un apmeklējuma mērķiem sīkāk pastāstīja Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš: “Pirms gada Pēterburgā, Ermit­ā­žā, jau 15. reizi notika Starp­tau­tis­ka Apaļā galda konference “Mu­zeji un kultūras tūrisma problēmas”, kurai bijām sagatavojuši Cē­su un Vidzemes prezentāciju. Klausī­tā­jiem bija liela interese un vēlme to visu apskatīt klātienē. Tālāko organizēja Vidzemes Tū­ris­­ma asociācija un Raitis Sijāts, ko­pā ar Er­mitāžas Tūrisma un speciālo programmu nodaļas vadītāju saskaņojot maršrutu pa Vid­zemi. Šogad tūlīt pēc konferences, kurā piedalījās gan muzeju, gan tūrisma nozares pārstāvji, jau nākamajā dienā dalībnieki brauca pie mums.

Domāju, tas, ko viesi šeit redzēja, viņiem bija pārsteigums. Krie­vu muzeja direktora vietnieks, atbildīgais par ekskursiju rīkošanu, konferencē visus iedrošināja, ka noteikti vajag doties uz Latviju, neklausoties tās muļķības, ka Lat­vijā krievu tūrists netiek gaidīts. Šai vizītei noteikti būs turpinājums.

Mums jau ir izveidojusies laba sadarbība ar Ermitāžu, iekārtojot Zīversu telpas Cēsu muzejā. Krie­vijā ir liela interese par Zī­versu dzimtu. Portreti mūsu muzejā ir kopijas no Ziemas pils Kau­ju slavas galerijas. Gan Ermitāžā, gan citu muzeju fondos ir ļoti daudz materiālu, kas attiecināmi uz Cēsīm, arī Ivana Bargā lielgabali. Nākotnē jāstrādā, lai veidotu izstāžu apmaiņu vai kopīgas dvīņu izstādes.”

Viesi, kuru vidū bija eksperti, restauratori, mārketinga un metodiskā darba speciālisti, pa ceļam uz Cēsīm apmeklēja arī Alūksni, Minerālu muzeju, Glika muzeju un Vecgulbenes muižu. Vēl piesātinātajā programmā bija Limbaži un Sudraba muzejs, Minhauzena pasaule un nobeigumā Turaidas muzejrezervāts.

Raitis Sijāts, Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Sadarbība ar Krieviju sākās jau projektā “Pilis un muižas”. Starp­tautiskajā izstādē Pēterburgā Zie­mas pils tūrisma departamenta direktore Olga Arhipova atnāca uz mūsu stendu, novērtēja un uzaicināja uz muzeju, lai iepazīstinām ar savu piedāvājumu. Aizbrau­cām, pastāstījām, es uzaicināju ap­meklēt Vidzemi. No apmēram 200 muzeju speciālistiem 18 ieinteresējās un ieradās. Viesi bija sajūsmināti un pārsteigti. Teica, ka devušies kā parastā ekskursijā, bet atbraukuši uz pasaku.

Ievēroju, ka pēc trakā propagandas fona viesi bija apjukuši, iespējams, domāja, ka te būs sliktāk nekā pašu zemē. Beigās jautāja: “Kur ir tie NATO karavīri? Trijās dienās redzējām tikai vienu policijas automašīnu.”
Krievijā viss ir liels, viss ir oh un ah, bet muzejos darbinieki samērā stīvi, rāmjos. Mūsu viesi atzina, ka jau mācoties no Latvijas kolēģiem brīvāku informācijas pasniegšanas un interpretācijas veidu.

Esmu jau saņēmis pateicības vēs­tules par vizītes organizēšanu, kā arī uzaicinājumu ar Lat­vijas spe­ciālistu delegāciju apmeklēt Ermitāžu un Krievu muzeju.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi