Otrdiena, 30. septembris
Vārda dienas: Elma, Menarda, Elna

Viensētu ainavas Latvijā strauji izzūd, jo mainās to funkcija

Latvijā viensētu ainavas strauji izzūd, jo mainās to funkcija un nenotiek tradicionālā saimniekošana, pētījuma “Ainavas runā” prezentācijā sacīja Latvijas Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Jānis Ķuze un skaidroja, ka, mazinoties tradicionālajai saimniekošanai, tiek apdraudēta vairāku dabas daudzveidību elementi, izzūd pie viensētām agrāk raksturīgās augu sugas. Tā rezultātā, lēnām izzūd Latvijas reģionu piemāju mikroainavas.

Pētījuma “Ainavas runā” laikā tika aptaujāti 316 Latvijas viensētu saimnieki, kuri norādīja, ka visvairāk no piemāju ainavām izzūd tādi tradicionālie elementi kā rijas, klētis, melnās pirtis, koku alejas, siena gubas, upes loki, iebraukti ceļi un akas ar vindu, stāsta Vidzemes Augstskolas pētnieks Andris Klepers.

Savukārt kā elementus, kas bojā piemāju ainavas, kā norāda Klepers, visvairāk respondenti savās atbildēs minējuši lūžņu kaudzes, nesavāktu tehniku, lauku videi un telpai nederīgas arhitektūras, kā arī nesamērīgus tūju žogus.

Viņš arī uzsver, ka pētījumā novērojamas divu veidu saimniekošanas galējības viensētu un reģionu piemāju apsaimniekošanā. Vai saimnieki tajās cenšas veidot pilsētai raksturīgu vidi, vai arī gluži pretēji, teritorijas ir pamestas vai nekoptas.

Jau ziņots, ka Latvijas Dabas fonds (LDF) un Vidzemes Augstskola šodien prezentēja pētījuma “Ainavas runā. Latvijas ainava un tās vērtības nesenākajā simtgadē” rezultātus, aģentūra LETA informēja LDF komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.

Brizga-Kalniņa stāstīja, ka šis ir pirmais pētījums Latvijā, kurā līdzās pagātnes priekšstatiem par ainavu ir analizēts mūsdienu viensētu saimnieku skatījums uz lauku ainavu un tās vērtībām.

Pētnieki ir aplūkojuši, kā veidojušies priekšstati par idealizēto viensētu Latvijas laukos pagājušā gadsimta 20.gados, analizējot 72 saimniecību saimniekošanas vēsturi, kā arī aptaujājot vairāk nekā 300 mūsdienu viensētu saimniekus no visas Latvijas.

Pētījuma rezultāti palīdzēs viensētu saimniekiem izprast, kas viensētā un lauku ainavā ir vērtīgs un saudzējams, un kā labāk rūpēties par viensētas apkārtni, uzskata Brizga-Kalniņa. Tāpat ar pētījuma rezultātiem tiks skaidrots, kā labāk rūpēties par viensētas apkārtni un kā viensētā apvienot mūsdienīgu sadzīvi ar dabas daudzveidības uzturēšanu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi