
Dzērbenē ap Jettes dienu, kad laiks jau vēsta pavasari un siltie dūraiņi jāliek lādē, svin Cimdu dienu. Gan lai novada sievas parādītu pa ziemu sastrādāto, gan atminētos pazīstamo adītāju Jetti Užāni, gan uzzinātu ko jaunu un pabūtu pulkā.
Tā jau ir tradīcija, cienot Jetti Užāni, atceroties viņu, dzērbenieši aicina visa novada cimdu adītājas piedalīties konkursā. Šajā reizē cimdos bija jāieauž tēma “Rakstu raksti”. Konkursa darbus vērtēja grafiķe Ērika Māldere un dizainers Aigars Lenkēvičs, folkoriste Māra Mellēna, Jettes Užānes mantiniece Elīna Apsīte. Katrs cimdu pāris tika rūpīgi apskatīts, vērtētāju domas par novada sievu adītajiem cimdiem bija vienprātīgas. “Jettei ir stāsts. Kad viņai bija 16 gadi, viņa kaimiņu meitai noadīja pūru, paveikto rādīja vecaimammai un prasīja: “Vai skaisti?” Vecāmamma paskatījās un teica: “Tie nav skaisti, tie ir raibi. Skaisti ir tikai melnais, baltais un pelēkais,” pastāstīja Elīna Apsīte.
Pirmo vietu konkursā ieguva Vitas Elksnes cimdu kolekcija. “Tajos ir Jettes pasaules izjūta. Meža ieloks dažādos gadalaikos. Kā Jettiņa teica: “Te krāsiņas dzied!”,” tā Vitas cimdu pārus raksturoja Elīna Apsīte un uzsvēra, ka cimdos ierakstītais stāsts ir izlasāms. Vita atklāja, ka cimdi adīti patentadījumā, kas nav sarežģīts, tikai dažādā ritmā veidoti zigzagi. “Šādi cimdi labi valkājas,” bilda adītāja.
Par mūzikas rakstiem cimdos otro vietu konkursā ieguva Daina Šmite. Viņas pirkstaiņi bez pirkstu galiem ar notīm un vijoles atslēgu aukstā laikā noderēs mūziķim.
Trešo vietu žūrija piešķīra Mariannas Inčas cimdiem. Tajos agrs pavasaris, kad vēl auksts un ievas nezied, bet Ūsiņš jau jāj, lai nestu pavasari. Konkursa uzvarētājas saņēma dāvanu kartes dzijas iegādei 50, 30 un 20 eiro vērtībā.
“Sevi uzskatu par Jettes mantojuma saņēmēju. Esmu priecīga, ka novada sievas ada. Vietējo adītāju cimdos ir krāsu saskaņa, gaumes izjūta. Priecājos, ka dzērbenieši sāk atzīt Jettiņu. Kad viņa bija starp mums, reti kāds no pagasta ļaudīm viņu apciemoja,” pārdomās dalījās Elīna Apsīte. Viņa sagatavojusi izdošanai Jettes dienasgrāmatas, kas rakstītas no 1941.līdz 1962.gadam. “Tās ir ļoti filozofiskas, dziļas, interesantas, arī laikmetu atspoguļojošas. Tajās viņas vērojumi, pārdzīvojumi, to var nosaukt par jauna cilvēka tapšanas ceļu, sevis meklējumiem, apzināšanas, izprašanas ceļu, vietas atrašanu dzīvē. Esmu pārliecināta, ka viņas atziņas būs vērtīgi lasīt,” pastāstīja Elīna Apsīte. Grāmatas izdošanu finansiāli atbalstījusi Vecpiebalgas pašvaldība. Elīna Apsīte atklāja, ka radusies arī ideja izdot Jettes cimdu rakstu grāmatu. “Tas nākamais mērķis – liela, krāsaina grāmata ar cimdu rakstu zīmējumiem.”
Dzērbenes muzeja vadītāja Mārīte Šķēle pastāstīja, ka muzejs saņēmis dāvinājumu topošajai novadpētniecības ekspozīcijai Dzērbenes pilī. “Tas ir cimdu Jettiņas adīto cimdu gadalaiku cikls, ko viņa reiz dāvājusi Amerikā dzīvojošajai draudzenei Zaigai Upītei. Caur laipnām Līgas Užānes rokām un mīļā sadarbībā ar Zaigu Upīti dāvinājums nonācis pie mums,” pastāstīja Mārīte Šķēle un uzsvēra: “Mūsu pienākums šo mantojumu saglabāt.” Drīz tas būs pieejams pašmāju ļaužu apskatei.
Cimdu dienas pēcpusdienu pieskandēja folkloras kopa “Putni”, ar interesi klātesošie iesaistījās ātradīšanas sacensībās. Daža adītāja paguva noadīt šalli, citai sanāca tik tāds lentītes platuma adījums. Raisījās sarunas par cimdiem, adīšanu, pārspriesti raksti un dažādas tehnikas.
Kopš Dzērbenē ir Amatu māja, rokdarbnieces kļuvušas aktīvākas. Viņas nesēdēt mājās mudina tekstildarbu grupas vadītāja Ērika Māldere. Vidzemes kultūras programmā tiek īstenots projekts “Amata zelta pamats”, un Cimdu diena notika tā ietvaros.
Šopavasar Cimdu diena bija iekļauta arī Latvijas bērnu un jauniešu folkloras svētkos “Pulkā eimu, pulkā teku”, kas notika Dzērbenē. Radošajās darbnīcās bērni no visas Latvijas iepazinās ar cimdu rakstiem. Par tiem daudz varēja uzzināt, apskatot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ceļojošo izstādi “Kūlainis, pērstainis, delnainis…” ar 236 pirkstaiņu un dūraiņu fotoattēliem, kas rada priekšstatu un iepazīstina ar cimdu adīšanas tradīciju Latvijā 19.-20. gadsimtā. Starp dažādiem novadiem raksturīgajiem paraugiem vairāki muzeja krājumā nonākuši arī no Piebalgas puses. Acis piesaista dūrainis no Kosas pagasta “Lielkāju” mājas, Taurenes “Putniņiem”, Vecpiebalgas “Spietēniem” un citi. Turpat arī Jettes Užānes cimdi ar ierakstītajiem dabas un dzīves vērojumiem, pārdomām.
Komentāri