
Latvijas Universitātes (LU) vadība pirmo reizi ieradās Cēsīs runāt ar studentiem, kuriem jāmaina augstskola un turpmāk jāmācās universitātē. Rektors Indriķis Muižnieks un prorektore Ina Druviete bija atbraukuši, lai atbildētu uz Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) Cēsu filiāles studentu jautājumiem, saistītiem ar pievienošanos universitātei.
Sarunu no LU sāka Jānis Stonis, RPIVA likvidācijas komisijas pārstāvis. Drīz vien pragmatiskā saruna par juridiskiem jautājumiem sakarā ar studentu pāreju no vienas augstskolas uz otru kļuva asāka. Daļa Cēsu filiāles studentu bija skeptiski noskaņoti, bira jautājumi, kā universitāte iecerējusi papildināt savas rindas ar likvidēšanai nolemtās akadēmijas studentiem. Topošie pedagogi, logopēdi pauda neticību, ka pēc divu augstskolu savienošanas, kā to lēmis Ministru kabinets, akadēmijas Cēsu filiāles studentiem varētu saglabāties līdzšinējais studiju ritms, saikne ar pasniedzējiem. Turklāt nav pārliecības, ka nepieaugs studiju maksa.
Lai ko sacīja likvidācijas komisijas pārstāvis, arī rektors un prorektore, studentiem bažas par iespējamiem zaudējumiem, kuri gaidāmi, pilnībā nezuda. Rīdzinieki bija domājuši, ka Cēsu studenti jau samierinājušies ar faktu par divu augstskolu apvienošanu, bet saruna par to neliecināja. Visvairāk pretenziju bija par to, ka universitāte aicina ikvienu parakstīt atļauju LU izmantot studentu personīgos datus, kas uzticēti akadēmijai. Studentiem šķita, ka zem tā paslēpts kāds nodoms, kas vēlāk ierobežos viņu brīvu izvēli.
LU rektors I. Muižnieks pauda gribu sākt sadarbību: “Asajās diskusijās, kas bijušas, ne reizi neesam teikuši, ka RPIVA ir slikta augstskola. Tā bija laba, dažas lietas pat labākas nekā universitātē.” Rektors uzsvēra, ka apvienojot augstskolas – akadēmisko universitāti un praktisko akadēmiju -, beigsies padomju laika pieņēmums, ka zinātne jāatdala no prakses. “Esam piekrituši pārņemt akadēmiju, ceram uz labu sadarbību arī ar filiālēm un pašvaldībām,” sacīja rektors. “Akadēmijai bija laba reputācija Latvijā, bet universitātes diplomi ir arī starptautiski konkurētspējīgi.”
Universitātes tālejošas ieceres, pārņemot akadēmijas Cēsu filiāli, bija iecerēts apstiprināt, studentu klātbūtnē parakstot nodomu protokolu starp universitāti un Cēsu pašvaldību. Tas īsti neizdevās. Lielajā auditorijā divas trešdaļas krēslu bija jau tukši, studenti bija atstājuši zāli. Palikušie klausītāji šādu attieksmi izskaidroja ar viesu augstprātīgo attieksmi.
I. Muižnieks atzina, ka universitāte cer paplašināt šo filiāli: “Mūs interesē Cēsis, jo te ir labas tradīcijas skolotāju izglītošanā, te darbojas arī Rīgas Tehniskās universitātes filiāle, strādā zinātnisks institūts, ir Gaujas nacionālais parks. Saglabāsim to, kas ir, un būvēsim klāt!” Pēc šiem vārdiem un parakstiem nodomu protokolā auditorijā beidzot atskanēja aplausi. Lai arī ne skaļi, tomēr cerībā uz labu tiem, kas sagaidīja tikšanās beigas.
“Druva” jau rakstīja, ka janvārī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju Izglītības un zinātnes ministrija ieteica pievienot Latvijas Universitātei. Akadēmijas pasniedzēji un studenti sāka protestēt, bet Cēsu pašvaldība LU pauda prasību saglabāt akadēmijas Cēsu filiāles darbību. Studentu pārņemšanu universitāte cer atrisināt jau līdz Līgo svētkiem, tātad ātrāk, nekā uzdevis Ministru kabinets. Kad LU tapšot skaidrs, cik studentu pie viņiem pārnāks, tā plānošot darba slodzes akadēmiskajam personālam. Pagaidām akadēmijā ir divvaldība, jo rīkojumus izdod abas augstskolas.
Komentāri