Iejusties cita ādā, uzvesties tā, kā nekad mājās neuzvedies, piedzīvot pilnu emociju gammu un ar zināmu šarmu starmešu gaismā izrādīties, kamēr citi tev aplaudē, izklausās pēc pārliekas sevis mīlēšanas, bet tikai ne tad, ja esi aktieris. Tieši to darījuši un joprojām dara Zosēnu amatierteātris “Intermēdija” un Mārsnēnu amatierteātris, kuram nez kāpēc nav nosaukuma. Taču ne jau nosaukums ved uz sasniegumiem, bet neatlaidīgs darbs, cītīgi apmeklēti mēģinājumi un drosme atvērties skatītājam.
Abi amatierteātri šajā pavasarī skatītājus priecēja ar jaunām pirmizrādēm. “Idejas meklēju nepārtraukti, un luga “Plastmasas magones”, ko nupat uzvedām, jau ilgāku laiku nemierīgi urdīja,” atzīstas “Intermēdija” režisore – scenogrāfe Līga Kalniņa. “Nemitīgi braukāju uz teātra izrādēm, tāpēc “Intermēdijas” aktierus gribu aicināt, skatoties citu aktierspēlēs, pavērot, cik ļoti cilvēks var uzdrīkstēties, cik atvērties,” saka L. Kalniņa.
Pēdējā sezonā dalībnieku vecuma diapazons kolektīvos ir ļoti plašs, taču gan Zosēnu, gan Mārsnēnu amatierteātrī notiek lēna paaudžu maiņa un jaunu ceļu meklējumi. Ir arī aktieri, kas joprojām kāpj uz skatuves dēļiem, pirms uznākšanas no pleciem kā putekļus notraušot savus 85 gadus. “Vidēji kolektīvā darbojas 11 – 12 aktieru, un tas tik mazam pagastiņam ir daudz, taču Zosēnos teātri mīl, un mēs to jūtam,” ar gandarījumu saka režisore.
Pēdējais “Intermēdijas” uzvedums “Plastmasas magones” ir nopietna rakstura luga, kas liek aizdomāties, vai mēs ieklausāmies tuvākajos, cik labi viņus pazīstam, vai vispār esam tuvi, neskatoties uz to, ka, piemēram, īrējam kopīgu dzīvokli. “Šī luga mani uzrunāja, jo liek ieklausīties cilvēkā. Vēl piesaistīja dialogi un autora izraudzītais valodas stils personāžiem, gribēju to skatītājiem parādīt,” uzsver L. Kalniņa.
Savukārt Mārsnēnu amatierteātris režisores Santas Kalniņas vadībā šogad iestudējis Aivara Bankas komēdiju “Šedevrs”. “Esam pārliecinājušies, ka cilvēkiem patīk komēdijas. Visi notikumi risinās kādā ģimenē, kuras mājas bēniņos saimnieks atrod kādreizējā mākslinieka Štrunta gleznu. Visas peripetijas ir ap to, jo mākslas šedevrs, gleznotais akts, ir unikāls un nenovērtējams. Komēdija piesātināta ar košiem un sulīgiem izteicieniem, kas skatītājus uzjautrina. Kad izrādi rādījām publikai, tā ilga divas stundas, taču skatītāju pozitīvais līdzpārdzīvojums deva gandarījumu,” saka S. Kalniņa, piebilstot, ka skatītāji pat taujā pēc atkārtojuma.
Oktobrī Priekuļos notiks kārtējā amatierteātru skate, kurā nolēmuši piedalīties arī Zosēnu un Mārsnēnu amatierteātri. Izrāžu izvēle, mākslinieciskais sniegums, kvalitāte, gaume un saikne ar skatītājiem tiks demonstrēta žūrijas klātbūtnē, tāpēc sezonas darbam vēl nav pielikts punkts, drīzāk komats.
Komentāri