
Par ceļiem katram ir savs viedoklis. Lietainajā rudenī neapšaubāmi grants ceļi ir bēdīgā stāvoklī, taču nevar nepamanīt plašos rekonstrukcijas darbus daudzviet Latvijā, arī mūsu pusē. Taču katru, protams, interesē tieši tas ceļš, pa kuru jābrauc ikdienā.
AS “Latvijas Valsts ceļi” vadības tikšanās reizē ar Vidzemes novadu pašvaldību vadītājiem un speciālistiem kārtējo reizi tika runāts gan par konkrēto situāciju, gan iespējām sakārtot valsts galvenos reģionālos un vietējos ceļus.
Dažādas stratēģijas, plāni paredz, ka Latvijā reiz būs labi ceļi un ir mērķis tādus uzbūvēt, rekonstruēt brūkošos. Lūk, Latvijas Ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteikts, ka “ir jānodrošina iespējas 45 minūšu laikā no jebkuras apdzīvotas vietas nokļūt tuvākajā nacionālās vai reģionālās nozīmes centrā pa līdzenu un satiksmes drošības tehniskajiem līdzekļiem aprīkotu autoceļu, tai skaitā asfaltētu. Lai to panāktu, ir jāuzlabo to autoceļu kvalitāte, kas savieno kādreizējos pagastu administratīvos centrus ar novadu centriem, reģionālas un nacionālas nozīmes centriem”.
Savukārt “NAP 2020” ir izvirzīts mērķis – nodrošināt attīstības centru ērtu un drošu sasniedzamību, tajā skaitā 2020. gadā panākot labu braukšanas kvalitāti pa autoceļiem, kas savieno nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus.
Nenoliedzami – ar katru gadu daudzi ceļi Latvijā kļūst labāki, bet daudzi arī kļūst aizvien sliktāki. No vairāk nekā 20 tūkstošiem kilometru valsts ceļu 11 tūkstoši ir ar grants segumu, tikai 45 procenti ir asfaltētu. Salīdzinot Igaunijā – 65 procenti, bet Lietuvā – 55 procenti asfaltētu ceļu.
“Pēdējos gados uzlabojas asfaltēto ceļu stāvoklis par apmēram diviem procentiem gadā, toties turpina pasliktinās grants ceļi, īpašie vietējie autoceļi,” sacīja AS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange un atgādināja, ka kopš neatkarības atjaunošanas ceļu stāvoklis ir tikai pasliktinājies. 2014. gadā tika izstrādāta valsts autoceļu sakārtošanas programma, kurā iezīmēja darāmo līdz 2020.gadam. Šajā laikā paredzēts ieguldīt 1.5 miljardus eiro gan no Eiropas Savienības (ES) fondiem, gan valsts budžeta. Valsts finansējums plānots 977 miljoni eiro . Kad notika sarunas ar ES par to, ka Latvijā ceļiem vajadzīga nauda, tika stāstīts, ka arī paši ieguldīsim ceļu sakārtošanā. Taču dzīvē ir citādi. Valsts ir ieguldījusi mazāk nekā pusi no tā, ko bija apņēmusies. Līdz 2020.gadam deficīts jau ir 587 miljoni eiro.
“Puse valsts gada budžeta, ap četri miljardi, vajadzīgi, lai sakārtotu visus valsts ceļus. Nemaz nerunājot par pašvaldības ceļiem. Esam aprēķinājuši, ka sliktie autoceļi, rēķinot laika patēriņu, mašīnu amortizāciju, degvielas patēriņu, gadā tautsaimniecībai rada miljardu eiro zaudējumus,” stāstīja Jānis Lange.
Valsts ceļi sakārtošanā pēdējos gados būtisks bijis Eiropas fondu finansējums. Nauda būs vēl nākamgad, pēc gada vairs tikai nedaudz, bet 2020.gadā būs jāiztiek tikai ar valsts budžeta līdzekļiem. “Ja netiek atrasts papildu finansējums, tiks paveikts trīs reizes mazāk nekā katru pēdējo gadu,” uzsvēra “Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdētājs. Latvijā no valsts budžeta valsts ceļiem tiek atvēlēti – 139 miljoni eiro gadā, Igaunijā – 210, bet Lietuvā, kur ceļu tīkls apmēram tāds pats, – finansējums trīs reizes lielāks. Ar to vienkārši izskaidrojams, kāpēc mūsu ceļi ir tādi, kādi ir.
Valdībā iesniegts ziņojums par esošo situāciju. Degvielas akcīzes nodokļa 80 procenti ir jānovirza ceļu sakārtošanai, taču ir piebilde, ja vien likumā par budžetu nav lemts citādi. Par to, ka jāatjauno autoceļu fonds, dažādos līmeņos tiek runāts gadiem, sarunās visi ir par to, bet, kad jālemj, naudu vairāk vajag citām nozarēm. Vairāk nekā 500 miljonus eiro autoceļu lietotāji ik gadu samaksā nodokļos.
“Valdība apņēmās no 2020.gada palielināt finansējumu ceļiem par vismaz pieciem procentiem gadā, ja valsts iekšzemes kopprodukts pieaugs ne mazāk kā par pieciem procentiem. Tie ir desmit miljoni eiro gadā, un tā nav summa, ar ko var atrisināt problēmas. Lai izdarītu to, kas jāizdara, vajadzīgi 40 gadi. Tiek pildīts solījums, ka akcīzes nodokļa virsplāna ieņēmumi tiks novirzīti ceļiem. 2016.gadā iekasēja par 25 miljoniem eiro vairāk, un tos varēs nākamgad izmantot ceļu sakārtošanai. Šo naudu ieguldīsim valsts vietēju autoceļu remontiem,” atklāja Jānis Lange.
Vietējie valsts autoceļi nekad nav bijusi prioritāte. Līdz novadu izveidošanai bija programma to sakārtošanai. Tagad gadu gaitā sakrātie darbi un nauda plānos pārcelta uz laiku no 2020.līdz 2023.gadam. Vai tad būs nauda ceļiem? Dzīvosim, redzēsim. “Līdz 2014.gadam Eiropas Reģionālā attīstības fonda nauda tika ieguldīta grantēto ceļu pārbūvei par asfaltētiem, 454 kilometri tika noasfaltēti. Bet tobrīd nedomāja, ka naudas pietrūkst asfaltēto ceļu sakārtošanai, un tie kļuva aizvien bēdīgāki,” skaidro Jānis Lange
AS “Latvijas Valsts ceļi” ir pasūtījusi pētījumu, lai paskatītos uz ceļu tīklu, ceļu stāvokli, cik ātri sasniedzami attīstības centri, kāds ir iedzīvotāju izvietojums, kāda prognoze 2030.gadam, kāds veidojas sabiedriskā transporta tīkls, kā pārvietojas skolēni, un arī par elektrības patēriņu mājsaimniecībās un uzņēmumos. “No 98 procentiem dzīvesvietu līdz attīstības centram var aizbraukt ātrāk nekā 40 minūtēs, no 0,2 procentiem dzīvesvietu ceļā jāpavada stunda,” stāstīja Jānis Lange un uzsvēra, ka tie ir mīti, ka skolēni divas stundas brauc uz skolu. Līdz skolai septiņi kilometri, bet autobuss riņķo pa novadu, vēl iegriežas kaimiņu novadā. Tas ir jautājums par plānošanu. “Kad pētījums būs paveikts, vērtēsim, kuri ceļi Latvijas tautsaimniecībai dod lielāku efektu,” uzsvēra “Latvijas Valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs.
Domājot par ceļu tīkla sakārtošanu, attīstību, būtiska ir satiksme. Pa valsts galvenajiem autoceļiem, kas ir astoņi procenti no visiem ceļiem, pārvietojas 46 procenti satiksmes dalībnieku, bet 17 procenti brauc tikai pa vietējiem autoceļiem.
Satiksmes intensitāte pērn pieauga, tika pārsniegti arī 2007.gada dati, kad bija lielākais automašīnu skaits. Šī gada pirmajos deviņos mēnešos šie skaitļi turpina palielināties. Automašīnu skaits uz ceļiem arī raksturo ekonomisko situāciju valstī. Iedzīvotāju skaits samazinās, bet uz ceļiem automašīnu vairāk.
Ceļu nozarei ir skaidri mērķi, arī zināms, kā tos sasniegt. Tikai, lai būvētu, sakārtotu ceļus, vajag naudu.
Komentāri