
Asinsdonoru centra izbraukuma dienā Dzērbenes pagastā asinis vēlējās nodot 76 cilvēki, bet, izvērtējot veselības stāvokli, Valsts asinsdonora centra (VADC) mediķi tās pieņēma no 71.
“Dzērbenē vienmēr ir liela atsaucība, un citiem būtu, ko pamācīties. Te ļoti paveicies, jo ir Velgas māsiņa (Velga Pumpure), viņa ir tā, kura rūpējas par iedzīvotājiem. Reti kur var atrast viņai līdzīgus. Cik nav gadījies, ka organizators ir laisks, un, mums ierodoties, atnāk labi ja 20 cilvēku, bet te spējam tikai strādāt,” saka reģistratore Austra Tilgale.
Ārsta palīdze un Latvijas Sarkanā Krusta Dzērbenes nodaļas vadītāja Velga Pumpure gan teic, ka šoreiz bijis mazāk donoru nekā uz rīkotiem notikumiem, semināriem un kursiem, taču nākamajā reizē V. Pumpure cer sagaidīt simts cilvēku atsaucību.
Donoru dienā Dzērbenē piedalījušies ne tikai labas gribas dzērbenieši, bet arī asins donori no kaimiņpagastiem – Taurenes, Raunas, Drustiem, daži pat mērojuši ceļu no Gulbenes.
“Prieks par gados jaunajiem donoriem. Par to šiem jaunajiem, smaidīgajiem cilvēkiem īpašs paldies,” sacīja Latvijas Sarkanā Krusta Dzērbenes nodaļas vadītāja, piebilstot, ka Raunas un Vecpiebalgas novados ir asins donoru paaudzes.
“Asinis nodod māsas, brāļi, nāk vecāki, kuri vairākkārt ziedojuši asinis, un līdzi atnāk bērni,” tā V.Pumpure. Viņa sarunā atgādina, ka Dzērbenē VADC izbraukuma diena notiek trīs reizes gadā: aprīlī, jūlijā un oktobrī.
Savukārt Asinsdonoru centra medicīnas māsas uzteic Dzērbenes pagasta iedzīvotājus, sakot lielu paldies tieši V. Pumpurei, jo no organizatora atkarīgs, cik donoru ieradīsies. Turpretī Velgas māsiņa – kā viņu uzrunā vietējie -teic, ka viņai veltītās uzslavas ir pārspīlētas: “Bez atbalsta neko nevarētu izdarīt. Tas ir komandas darbs, šo notikumu pagastā palīdz organizēt vēl 15 cilvēku.”
“Donoru dienās piedalos regulāri. Ja varētu, asinis nodotu arī no otras rokas. Ik reizi priecājos, ja varu kādam palīdzēt. Šis mums ir īpašs pasākums, tiek darīts viss, lai tā būtu gandarījuma pilna diena, kas rada svētku sajūtu. Te mēs viens otru satiekam, aprunājamies, un silda apziņa, ka izdarām ko labu,” pārdomās dalās dzērbeniete Ināra Lapiņa.
Arī jauniete Ieva Ķuze atradusi iespēju izrauties no ikdienas darbiem, lai veltītu mirkli, kas citam var izšķirt visu dzīvi: “Kad izeju no šejienes, vienmēr jūtos pacilāta, un šī sajūta ietekmē visu atlikušo dienu, ir pavisam cita iedvesma. Regulāri nododot asinis, organisms pie tā jau pieradis, un, saprotot, ka manas asinis tiks ziedotas citam, ikdienā rūpējos par savu veselību. Tas ir labs stimuls.”
Asins ziedošana radina arī pie disciplīnas, jo, kā paskaidro Velga Pumpure, dažas dienas iepriekš ir jāatsakās no trekna ēdiena, no alkohola, pat par alu ir jāaizmirst. Uzturā vairāk jālieto augļi, dārzeņi, zaļumi, piena produkti, rieksti.
“Mēs kopā ar atsaucīgiem dzērbeniešiem darām visu, lai, ierodoties asins ziedošanas punktā, donoriem tiktu cienasts, mazas balviņas. Šodien pēc asins ziedošanas visi donori tika aicināti pie galda, lai paēstu siltu zupu, padzertu tēju un pacienātos ar ābolmaizi,” sacīja V. Pumpure un piebilda, ka sabiedrībā valdošā sociālā spriedze, līdzekļu trūkums neietekmē cilvēku vēlmi paveikt labu darbu.
Ziedojot asinis, donori saņem valsts noteikto atlīdzību – brokastu paciņu un pusdienu naudu 4,27 eiro, kā arī darba devējam adresētu izziņu par vienu brīvu dienu, kuru donors pēc saviem ieskatiem var izmantot gada laikā.
Komentāri